Tā kā sacensības mums bija jāuzsāk uzreiz no pamat turnīra, līdz ar to uz Šveici atlidojām tikai trešdien. Sacensības notiek mazajā pilsētiņā Gštāde, bet atlidojam mēs ar taisno reisu no Rīgas uz Ženēvu. Lidostā satikām Latvijas šķēpmetēju A.Kovalu, kas atlidoja uz Šveici, lai piedalītos „Dimanta līgā”. Parunājām mazliet, kamēr gaidījām bagāžu. Es ar viņu iepazinos Olimpiādē, bet Ruslans mācījās vienā klasē MSĢ. Lidostā mūs jau gaidīja sliktas ziņas: sacensību organizatori mūs nesagaidīja un mums nebija organizēts transports no Ženēvas uz Gštādi. Piezvanīju supervaiserim un palūdzu visu noskaidrot. Izrādījās, ka kaut ko viņi tur sajauca, ļoti atvainojās, taču mums tik un tā nācās divas ar pus stundu gaidīt lidostā, kamēr šatls atbrauks no Gštādes. Pa to laiku izbaudījām pusdienas Šveices fast food restorānā.
Gštāde atrodas ļoti smukā vietā. Pilsētai apkārt ir kalni un pati pilsētiņa atrodas 1050m virs jūras līmeņa. Pa ceļam uz Gštādi izbaudījām skatus uz Ženēvas ezeru. Kā pastāstīja mums šatla vadītājs, tad par Ženēvas ezeru viņu sauc tikai tūristi.
Tā kā Gštāde atrodas kalnos, līdz ar to gaiss šeit ir retināts. Kortos smiltis ir dziļas un visas sacensību dienas bija karsts un saulains laiks, līdz ar to visiem bija loti grūti spēlēt it īpaši tiem spēlētājiem, kas slikti jūtas karstumā. Visi šie rādītāji ietekmēja arī to faktu, kā ļoti maz spēlētāju, kas servē spēcīgu gremdservi.
Runājot par sacensību gaitu, tad domāju, ka tie, kas lasa šo blogu, visu jau zina. Divos vārdos: grupas pirmajā spēlē zaudējām igauņiem, bet pēc tam apspēlējās abus spāņu duetus, kas bija izsēti ar 3. un 30. Numuru. Grupā ieņēmām pirmo vietu, kas deva mums brīvu pirmo kārtu play-off mačos. Otrajā kārtā zaudējām brazīliešiem un ieņēmām dalītu 9. vietu.
Pagājušajā gadā mēs ar Ruslanu bijām uzkāpuši uz viena kalna līdz augstuma atzīmei 2190m. Mēs domājām, ka šīs ir augstākais kalns Gštādē, bet izrādījās, ka ir vēl viens augstāks par to. Tāpēc izdomājām, ka pēc sacensībām iekarosim jaunu augstumu. Bet diemžēl šodien tieši kad mēs pēc pusdienām izgājām no viesnīcas, uz horizonta parādījās pelēki mākoņi un jau pēc 15 minūtēm pilsētā lija tā, ka 10m attālumā neko nevarēja saskatīt. Arī spēles, lietus dēļ, tika pārceltas par divām stundām. Izbaudījām skatus uz pilsētu guļot sausajā viesnīcas numuriņā.
Rīt no rīta šatls mūs aizvedīs uz Cīrihi, no kurienes mēs lidosim mājās uz Latviju. Nākamnedēļ nekādas sacensības mums nav plānotas, tāpēc kārtīgi trenēsimies, lai sagatavoties nākamajām pasaules kausa posmam.
